Saturs
Ozola zirnekļtīkls ir neēdams zirnekļtīklu dzimtas pārstāvis. Aug lielās grupās lapu koku mežos. Augļi visā siltajā periodā. Tā kā suga netiek izmantota ēdiena gatavošanā, ir nepieciešams iepazīties ar ārējām īpašībām, apskatīt fotoattēlus un videoklipus.
Kā izskatās ozola zirnekļa tīkls?
Ozola zirnekļa tīkls ir slāņveida sēne. Jums jāsāk ar to iepazīties ar vāciņa un kāju aprakstu.
Jaunām sugām apakšējais slānis ir pārklāts ar plānu tīklu
Vāciņa apraksts
Jauno īpatņu cepurīte ir puslodes formas, augot iztaisnojas, kļūst daļēji izliekta un sasniedz 13 cm.Virspusi klāj zīdaina āda, kuru lietainā dienā klāj gļotas.Jaunais augļķermenis ir krāsots gaiši purpursarkanā krāsā, ar vecumu krāsa mainās uz sarkano šokolādi, ar izteiktu ceriņu nokrāsu.
Bālganajam vai gaiši violetajam mīkstumam ir nepatīkama smaka un maiga garša. Saskaroties ar sārmu, krāsa mainās uz spilgti dzeltenu. Apakšējo slāni veido mazas, daļēji pielipušas plāksnītes, gaiši purpursarkanā krāsā. Pieaugot šķīvjiem, tās maina krāsu uz kafijas krāsu. Reprodukcija notiek ar iegarenām sporām, kas atrodas tumšā pulverī.
Puslodes vāciņš laika gaitā daļēji iztaisnojas
Kājas apraksts
Ozola zirnekļa tīklam ir blīva, cilindriska 6-10 cm augsta kāja, virspuse ir gaiši purpursarkanā vai brūnā krāsā, dažreiz uz tās var redzēt pārslas no saplēsta gultas pārklāja.
Iegarenā kāja sabiezē virzienā uz pamatni
Kur un kā tas aug
Ozolu birzs dod priekšroku augšanai starp platlapju kokiem daudzbērnu ģimenēs. Bieži sastopams Maskavas reģionā, Krasnodaras un Primorskas teritorijās. Augļi no jūlija līdz pirmajām salnām.
Vai sēne ir ēdama vai nē?
Ozola zirnekļtīkls ir neēdama suga. Nepatīkamā aromāta un maigas garšas dēļ sēne netiek izmantota ēdiena gatavošanā. Bet, ja šis meža iemītnieks kaut kā nokļūs uz galda, tas organismam lielu kaitējumu nenodarīs, jo mīkstumā nav toksisku vai indīgu vielu. Intoksikācija var rasties tikai cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu sliktas dūšas, vemšanas un caurejas veidā.
Dubulti un to atšķirības
Ozolam, tāpat kā jebkuram meža iedzīvotājam, ir līdzīgi līdzinieki, piemēram:
- zilgani joslas - neēdams pārstāvis, kas aug lapu koku mežos no augusta līdz oktobrim. To var atpazīt pēc pelēcīgi brūnās cepurītes un gļotādas kātiņa. Mīkstums ir bez garšas un bez smaržas. Tā kā šī suga netiek lietota pārtikā, tad, ja tā tiek pamanīta, labāk paiet garām.
- Lielisks vai lielisks - nosacīti ēdams meža iemītnieks. Sēnei ir maza, puslodes forma, šokolādes violeta krāsa. Mīkstums ir blīvs, ar patīkamu garšu un aromātu, saskaroties ar sārmu, tas iegūst brūnu krāsu. Pēc ilgstošas vārīšanas sēņu ražu var cept, sautēt vai konservēt.
- Padēla formas – indīga sēne, kas, ja to apēd, izraisa smagu saindēšanos ar pārtiku. Sugu var atpazīt pēc zvanveida cepurītes, līdz 7 cm liela Virsma samtaina, vara oranžā krāsā. Sporu slāni veido pielipušas šokolādes plāksnes ar bālganām robainām malām. Balts mīkstums, bez garšas un smaržas. Tā kā sēne var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu veselībai, satiekoties ar to, labāk ir paiet garām.
Secinājums
Ozolu birzs vīteņaugs ir bieži sastopama suga. Vislabprātāk aug lapu koku mežos visu vasaru. Tā kā sugu neēd kā pārtiku, ir svarīgi zināt ārējās īpašības un apskatīt fotoattēlu.
