Saturs
- 1 Pašreizējais federālais likums par biškopību
- 1.1 Likums Nr. 112-FZ “Par personīgajiem meitas zemes gabaliem”
- 1.2 PSRS Lauksaimniecības ministrijas Galvenās veterinārmedicīnas direkcijas dokuments “Veterinārie un sanitārie noteikumi bišu turēšanai” datēts ar 1976.gada 15.decembri.
- 1.3 1998.gada 17.augustā apstiprināta instrukcija “Par pasākumiem bišu slimību, saindēšanās un lielāko kaitēkļu profilaksei un likvidēšanai” Nr.13-4-2/1362.
- 2 Federālā likuma par biškopību komentāri, jautājumi un precizējumi
- 3 Kā ciemā turēt bites
- 4 Kā uzvesties, ja kaimiņš tur bites
- 5 Secinājums
Biškopības likumā būtu jāregulē bišu audzēšanas jautājumi un jāveicina šīs nozares attīstība. Likuma noteikumi nosaka pamatnoteikumus medus kukaiņu audzēšanai, kā arī nosaka nepieciešamos standartus to uzturēšanai dažādos apstākļos. Jebkuras dravas darbībai jāatbilst likuma noteikumiem.
Pašreizējais federālais likums par biškopību
Pašlaik nav spēkā neviena federālā biškopības likuma. Mēģinājumi to pieņemt bija jau pirms vairākiem gadiem, taču tas neizturēja pat pirmo lasījumu. Tāpēc biškopības jautājumus regulē vai nu vietējā likumdošana, kas satur likumus par bitēm, vai dažādu specializētu nodaļu dokumenti.
Tāpat nav īpašu norādījumu par bišu saimju uzturēšanu un biškopības organizēšanu apdzīvotās vietās un vasarnīcās. Šobrīd šiem mērķiem tiek izmantoti trīs dokumenti, kas vienā vai otrā veidā definē bišu turēšanas pamatprincipus.
Likums Nr. 112-FZ “Par personīgajiem meitas zemes gabaliem”
Tajā aprakstīti standarti, kas jāievēro bišu turēšanā. Taču tās tiek pasniegtas ne tik daudz kā prasības dravas ierīkošanai, bet gan nosacījumi, kādi dokumenti jāievēro, lai to izveidotu. Tas ir, tajos nav nekādas specifikas, bet ir tikai atsauces uz citiem likumiem un rīkojumiem. Biškopjus šis likums un tā noteikumi maz interesēs.
PSRS Lauksaimniecības ministrijas Galvenās veterinārmedicīnas direkcijas dokuments “Veterinārie un sanitārie noteikumi bišu turēšanai” datēts ar 1976.gada 15.decembri.
Dravu uzturēšanas noteikumu un noteikumu krājums. Satur vislielāko noderīgās informācijas daudzumu. No tā izriet visi nepieciešamie parametri un standarti, kas saistīti ar:
- dravas aprīkojums un tehniskais aprīkojums;
- tā atrašanās vieta uz zemes;
- tur rīkotie pasākumi;
- metodes un paņēmieni bišu stāvokļa uzraudzībai, medus savākšanai un citiem procesiem;
- citi biškopības jautājumi.
Daudzi šo “Noteikumu” nosacījumi tika iekļauti federālā likuma “Par biškopību” projektā.
1998.gada 17.augustā apstiprināta instrukcija “Par pasākumiem bišu slimību, saindēšanās un lielāko kaitēkļu profilaksei un likvidēšanai” Nr.13-4-2/1362.
Faktiski tajā ir atkārtots līdzīgs PSRS Valsts veterinārmedicīnas pārvaldes dokuments, kas pieņemts 1991. gadā (kas savukārt sastāv no iepriekš minētajiem “Veterinārsanitārajiem noteikumiem...”) un aprakstīta virkne ar glabāšanu saistītu jautājumu. bitēm, bet ar lielāku specifiskuma pakāpi.
Jo īpaši ir norādīti galvenie punkti, kas saistīti ar dravu uzturēšanu:
- prasības to izvietošanai un sakārtošanai;
- prasības medus kukaiņu turēšanai;
- pasākumi, lai aizsargātu dravas no patogēniem;
- aprakstīti infekcijas un invazīvo slimību apkarošanas pasākumi, saindēšanās ar bišu u.c.
Federālā likuma par biškopību komentāri, jautājumi un precizējumi
Kā redzams, noteikumi par biškopību, kas darbojas viena federālā likuma vietā, ir “izkliedēti” vairākos dokumentos, kas patiesībā ir instrukcijas. Tam ir gan savas pozitīvās, gan negatīvās puses.
Pozitīvi ir tas, ka šajos dokumentos ir norādīti konkrēti parametri un konkrētas darbības, kas jāievēro vai jāveic biškopim, lai strādātu ar dravu. Negatīvi ir tas, ka tiesiskā statusa trūkums neļauj pilnvērtīgi izmantot noteikumu un instrukciju nosacījumus iespējamos tiesiskajos strīdos.
Tālāk ir sīkāk aplūkoti uzskaitīto dokumentu noteikumi.
Veterinārie un sanitārie noteikumi bišu turēšanai
Dravas veterinārā un sanitārā pase ir dokuments, kam jābūt klāt katrā dravā neatkarīgi no īpašuma formas vai departamenta piederības. Tas ir, pat privātajām dravām vajadzētu būt šādam dokumentam.
Tajā norādīts pilns dravas īpašnieka vārds, uzvārds, viņa koordinātas (adrese, pasts, telefons utt.), kā arī informācija par pašu dravu. Šī informācija ietver:
- bišu saimju skaits;
- dravas sanitārā stāvokļa novērtējums;
- dravas epizootiskais stāvoklis;
- ieteicamo aktivitāšu saraksts utt.
Katrai pasei ir norādīts derīguma termiņš un sērijas numurs.
Pasi aizpilda pats biškopis un paraksta apgabala galvenais veterinārārsts. Pasi varat saņemt sava rajona vai reģiona veterinārmedicīnas nodaļā.
Tur var iegūt arī dravas dienasgrāmatu (tā saukto biškopja dienasgrāmatu). Tas nav obligāts dokuments, tomēr ieteicams to saglabāt, lai labāk novērtētu bišu stāvokli un darba efektivitāti.
Jebkuras biškopības produkcijas realizācijai obligāti nepieciešamie dokumenti ir veterinārie sertifikāti 1-vet un 2-vet formātā, kurus arī izsniedz reģionālā vai rajona veterinārā nodaļa. Tajos ietverto informāciju aizpilda veterinārārsts, pamatojoties uz dravas veterināro un sanitāro pasi.
Lai nodarbotos ar apiterapiju, jāsaņem vai nu medicīniskās darbības licence (kas nav iespējama biškopjiem bez medicīniskās izglītības), vai arī atļauja nodarboties ar tradicionālo medicīnu. Protams, biežāk sastopams ir otrais variants, taču tam ir nepieciešams dziednieka diploms.Dziednieka diplomu izsniegšanu veic “Federālais zinātniski klīniskais un eksperimentālais tradicionālo diagnostikas un ārstēšanas metožu centrs” vai tā vietējās pārstāvniecības.
Bišu turēšanas noteikumi attiecībā uz lieliem priekšmetiem
Dravas jāatrodas vismaz puskilometra attālumā no šādiem objektiem:
- ceļi un dzelzceļi;
- kokzāģētavas;
- augstsprieguma līnijas.
Dravu atrašanās vietai jābūt vismaz 5 km attālumā no:
- konditorejas izstrādājumu rūpnīcas;
- ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi;
- lidlauki;
- daudzstūri;
- radari;
- TV un radio torņi;
- citi elektromagnētiskā un mikroviļņu starojuma avoti.
Ierobežojumi bišu turēšanai uz personīgā zemes gabala
Dravas vai bišu stropi jāatrodas vismaz 100 m attālumā no izglītības iestādēm (skolām vai bērnudārziem), medicīnas, kultūras un citām civilajām struktūrām, kas ir nozīmīgas vai ir liela cilvēku koncentrācijas vietas.
Veterinārie noteikumi nenodala reljefa veidus (lauku, pilsētu u.c.) šī noteikuma ievērošanai, tas ir, šiem noteikumiem ir vienāda interpretācija attiecībā uz personīgajiem zemes gabaliem, kas atrodas gan laukos, gan pilsētās.
Kādi ir bišu turēšanas standarti?
Bišu turēšanai ir jāievēro noteikti standarti. Pirmkārt, tas attiecas uz dravām, kas atrodas apdzīvotās vietās, jo šajā gadījumā jums būs jātiek galā ar kaimiņiem. Iespējams, ka ne visiem patiks dzīvot blakus dravai, jo ievērojami palielinās bišu dzēliena iespējamība. Situācija var nonākt tik tālu, ka kaimiņi var pat iesūdzēt biškopi tiesā par bišu dzēlieniem.
Lai izvairītos no šādu incidentu tiesiskajām sekām, ir jāievēro noteikumi par stropu izvietošanu vasarnīcās. Šie noteikumi ir diezgan vienkārši izpildāmi, tāpēc negatīva iznākuma iespējamība no visa veida oficiālām darbībām no kaimiņu vai varas iestāžu puses ir minimāla.
Pamatprasības bišu turēšanas standartiem privātajā dzīvojamajā sektorā attiecas uz diviem vienkāršiem noteikumiem:
- Attālumam no stropa līdz blakus esošajai teritorijai jābūt vismaz 10 m.
- Vienas bišu saimes platībai jābūt vismaz 100 kvadrātmetriem. m.
Lai noskaidrotu, vai vienai bišu saimei ir nepieciešama platība, ieteicams pārbaudīt vietējos biškopības noteikumus. Šo informāciju var iegūt vietējās varas iestādēs vai veterinārajā dienestā.
Cik stropu var turēt uz zemes gabala ciematā?
Ja reģionālā likumdošana nosaka, ka katrai bišu saimei ir vismaz 100 kvadrātmetri. m zemes gabala platību, tad šī prasība būtu jāievēro. Šajā gadījumā stropu skaitu aprēķina pēc vienkārša principa:
- Uzzīmējiet vietas plānu un ierobežojiet stropu novietošanas vietu (vismaz 10 m no žoga).
- Aprēķiniet atlikušā zemes gabala platību kvadrātmetros. m, kas būs teritorija, kurā atradīsies drava.
- Sadalot iegūto laukumu ar 100, jūs iegūstat maksimālo stropu skaitu.Noapaļošana tiek veikta uz leju.
Ja platības lielums nav noteikts reģionālajos normatīvajos aktos, maksimālais stropu skaits apdzīvotā vietā nedrīkst pārsniegt 150. Spēkā esošā likumdošana bišu turēšanu pēc apmetnes veida nedala, drava var atrasties jebkur - lauku mājā , pilsētā vai ciematā.
Kādā attālumā dravai jāatrodas no dzīvojamām ēkām?
Mazās dravas (līdz 150 ģimenēm) var turēt apdzīvotās vietās, ievērojot veterinārajos noteikumos noteiktos nosacījumus. Tas nozīmē dravas atrašanās vietu 100 m attālumā no bērnu un medicīnas iestādēm vai pārpildītām vietām. Arī attāluma ierobežojumi līdz dzīvojamām ēkām paliek nemainīgi - līdz žogam vismaz 10 m.
Spēkā esošajos noteikumos nav normas, kas noteiktu ārpus apdzīvotām vietām izvietotu lielo dravu izvietojumu. Saprotams, ka šajā gadījumā šim attālumam jābūt ne mazākam par bites maksimālo lidojuma attālumu (līdz 2,5-3 km).
Noteikumi par bišu audzēšanu apdzīvotā vietā
Izvietojot bites apdzīvotā vietā, jāievēro šādi noteikumi:
- attālumam starp stropiem jābūt no 3 līdz 3,5 m;
- stropi ir sakārtoti rindās;
- attālums starp rindām ir vismaz 10 m;
- pirms stropu ieejām jānoņem velēna 50 cm uz priekšu to virzienā un jānoklāj zeme ar smiltīm;
- Dravas teritorijā nedrīkst izvietot svešķermeņus un dažādus arhitektūras objektus;
- žogu augstumam pa laukuma perimetru vai tās daļu, kas robežojas ar kaimiņu vietām, jābūt vismaz 2 m, kā žogu var izmantot žogus, blīvus krūmus, dažāda veida dzīvžogus u.c.
Stropu ieejas ir vērstas uz medus vākšanai paredzētajiem stādījumiem.
Kādas bites var turēt apdzīvotā vietā?
Atbilstoši bišu turēšanas noteikumiem uz personīgā zemes gabala, apdzīvotās vietās aizliegts turēt bites ar agresīvu uzvedību, kas var nodarīt kaitējumu iedzīvotājiem vai kaitējumu jebkāda veida saimnieciskajai darbībai.
“Noteikumu...” 15.punkts nosaka miermīlīgu bišu šķirņu uzturēšanu, proti:
- Karpati;
- baškīrs;
- Kaukāzietis (pelēks kalns);
- Centrālkrievu.
Turklāt saskaņā ar noteikumiem savā vasarnīcā varat turēt dažādu šķirņu bites.
Kā ciemā turēt bites
Bišu turēšanas pamatnoteikumi ciematā neatšķiras no turēšanas jebkurā citā vietā, un tie tika apspriesti iepriekš. Būtiskākā prasība ir žogs, vismaz 2 m augsts, kukaiņiem nepārvarams.
Ja tiks ievēroti visi noteikumi, likums būs biškopja pusē, jo citu bišu turēšanas aizliegumu nav.
Kā nodrošināt savu kaimiņu drošību
Galvenais veids, kā aizsargāt kaimiņus no bitēm, jau tika ieskicēts iepriekš - ir nepieciešams aprīkot vietas perimetru ar žogu vai blīvu dzīvžogu, kura augstums ir vismaz 2 m. Šāda šķēršļa klātbūtnē bite nekavējoties iegūst augstumu un aizlido pēc kukuļa, neradot draudus cilvēkiem.
Tāpat, lai bites neapgrūtinātu kaimiņus, pēc iespējas jānodrošina viņiem viss dzīvei nepieciešamais (pirmkārt ūdens), lai viņi to nemeklē svešās vasarnīcās.
Lai bites apgādātu ar ūdeni, dravā nepieciešams aprīkot vairākas dzeršanas bļodas (parasti 2 vai 3). Ir arī atsevišķs dzeršanas trauks, kurā ūdens ir nedaudz sālīts (0,01% galda sāls šķīdums).
Dažreiz palīdz medus augu stādīšana uz vietas, taču šī prakse nav brīnumlīdzeklis, jo bites no tiem ļoti ātri atlasīs nektāru.
Kā uzvesties, ja kaimiņš tur bites
Ja kaimiņš tur bites, tad tas ir vairāk labi nekā slikti. Kukaiņi, tā vai citādi, tomēr iekļūs vietā un veiks savu mazo, bet svarīgo darbu – apputeksnē augus. Bišu dzēlieni ir nopietna problēma tikai tiem, kam ir alerģija pret bišu indi.
Lai sevi pasargātu, jānorobežojas no kaimiņa ar blīvu dzīvžogu vai žogu, kura augstums ir vismaz 2 m. Tas jādara tikai tad, ja kaimiņš to nav izdarījis pats un nekādas citas metodes (personīgi sazinoties ar kaimiņu, sūdzoties iestādēm). uc) utt.) nedeva rezultātus.
Lai izvairītos no pārāk lielas kukaiņu uzmanības jūsu mājām vai apkārtnei, nevajadzētu teritorijā novietot priekšmetus, kas piesaista bites. Tie ietver, pirmkārt, atvērtus traukus ar ūdeni, saldumiem, dažādiem dzērieniem utt.
Vasaras gatavošanās laikā (galvenokārt ievārījums un kompoti) šis darbs jāveic labi vēdināmā vietā, ventilācijas atveres un logi jāaprīko ar tīkliem, pa kuriem kukaiņi nevar nokļūt līdz cukura avotam.
Secinājums
Šobrīd likums par biškopību vēl nav pieņemts, taču tas nenozīmē, ka nepastāv noteikumi, kas regulētu medus kukaiņu turēšanu apdzīvotās vietās.Šīs normas ir noteiktas trīs galvenajos dokumentos, ar kuriem ikviens var iepazīties pašvaldībās vai patstāvīgi atrast administratīvajos resursos internetā. Atbilstība šiem standartiem palīdzēs izveidot pareizu tiesisko regulējumu un pasargās biškopi no iespējamām nepatīkamām sekām.
